Šajā emuāra ierakstā tiek pētīts, kā uzņēmumi izmanto tirgus procentu likmes un sociālās diskonta likmes, lai atspoguļotu nākamo paaudžu vērtību, novērtējot sabiedriskos darbus.
Uzņēmējdarbības investīcijas un diskonta likmes loma
Kad uzņēmums investē projektā, tas novērtē projekta iespējamību, salīdzinot izmaksas, kas tam radīsies šobrīd, ar ieguvumiem, ko tas saņems nākotnē. Šis process nav tikai pašreizējo ieguldījumu salīdzināšana ar nākotnes peļņu; tas ņem vērā vairākus ekonomiskos faktorus. Piemēram, jums ir jāņem vērā diskontēšanas faktori, tostarp inflācijas cenu pieaugums, izmaksas, kas rodas, atsakoties no citām ieguldījumu iespējām, un ekonomiskās vides nenoteiktība. Ja šie faktori netiek ņemti vērā, investīciju lēmumi var tikt izkropļoti, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmes izredzes.
Šajā gadījumā jāņem vērā diskontēšanas faktori, tostarp inflācija, investīciju iespējas un nenoteiktība, lai nākotnes vērtības pārvērstu pašreizējās vērtībās un taisnīgi salīdzinātu izmaksas un ieguvumus. Tas ļauj uzņēmumiem pieņemt optimālus investīciju lēmumus, pamatojoties uz dažādiem scenārijiem. Jēdziens, kas atspoguļo šos sarežģītos ekonomiskos faktorus, ir diskonta likme. Domājiet par diskonta likmi kā jēdzienu, kas ir līdzīgs procentu likmēm, bet apgrieztā veidā. Ja pašreizējā procentu likme ir 10% gadā, 100 USD šodien būs vērti 110 USD nākamgad, reizināti ar (1 + 0.1), un, ja diskonta likme ir 10% gadā, 110 USD pašreizējā vērtība nākamgad būs 100 USD, dalīti ar (1 + 0.1).
Sabiedrisko projektu īstenošanas iespējamības analīze
Analizējot publiska projekta iespējamību, ir īpaši svarīgi piemērot publisku diskonta likmi, kas ņem vērā nākamās paaudzes. Šo diskonta likmi sauc par sociālo diskonta likmi. Ideālā gadījumā sociālā diskonta likme būtu jānosaka, precīzi identificējot sabiedrības locekļu izjūtamos diskonta faktorus, taču praksē tas ir ļoti grūti. Sociālā diskonta likme nav tikai ekonomisks faktors, bet gan tādu faktoru kombinācija kā ietekme uz vidi, sociālā labklājība un sabiedriskais labums. Tāpēc dažreiz tiek apgalvots, ka par sociālo diskonta likmi jāizmanto tirgus procentu likme vai privātā kapitāla atdeves likme.
Debates par tirgus procentu likmju izmantošanu un privāto kapitāla atdeves likmi
Tirgus procentu likme ir vērtība, ko nosaka kapitāla piedāvājums un pieprasījums, izmantojot uzkrājumus un aizņemšanos. Tie, kas uzkrāj, maksā tirgus procentu likmi, lai nākotnē varētu atsaukt lielāku pamatsummu, un tie, kas aizņemas, maksā tirgus procentu likmi, lai aizņemtos. Tirgus procentu likmi var izmantot arī kā diskonta likmi, lai nākotnes summas konvertētu tagadnes vērtībā, tāpēc tiek apgalvots, ka tā būtu jāuzskata par sociālo diskonta likmi. No otras puses, pastāv arguments par labu privātā kapitāla atdeves likmes izmantošanai kā sociālās diskonta likmes. Šis arguments ir tāds, ka kapitālu, kas jāiegulda publiskos projektos visas sabiedrības līmenī, var izmantot arī privātajā sektorā, tāpēc publiskajiem projektiem vajadzētu būt tikpat augstai atdeves likmei kā privātajam sektoram.
Tomēr šis arguments neņem vērā sabiedrisko darbu būtību. Sabiedrisko darbu mērķis nav vienkārši meklēt ekonomisku atdevi, bet gan radīt sociālo vērtību un veicināt nākamo paaudžu labklājību. Piemēram, tādi sabiedriski projekti kā transporta infrastruktūras paplašināšana vai vides aizsardzība īstermiņā var šķist minimāli ieguvumi, taču ilgtermiņā tie pozitīvi ietekmē sabiedrību kopumā. Šajā ziņā, izvērtējot publiska projekta iespējamību, ir svarīgi ņemt vērā tā ilgtermiņa sociālo vērtību, nevis tikai īstermiņa ieguvumus.
Sociālā diskonta likme atspoguļo publisko projektu ilgtermiņa vērtību
Tomēr arguments par tirgus procentu likmju vai privātā kapitāla atdeves likmju izmantošanu kā sociālo diskonta likmi ir grūti pieņemams. Pirmkārt, ja valsts sektora atdeves likme ir tikpat augsta kā privātā sektora, rodas jautājums, kāpēc valdībai būtu jāiegulda jomās, kurās ir pieejamas privātās investīcijas. Vēl svarīgāk ir tas, ka tirgus procentu likmes jeb privātā kapitāla atdeves likmi nosaka kapitāla tirgi, kuros privātās intereses tiek realizētas salīdzinoši īsā termiņā. Savukārt sabiedriskajiem darbiem tiek piemērota sociālā diskonta likme, kas nozīmē, ka ieguvumi parasti tiek realizēti lēni ilgākā laika periodā. Šajā ziņā sabiedriskie projekti atspoguļo ilgtspējīgas attīstības ideoloģiju, kas ņem vērā nākamās paaudzes. Ja sociālā diskonta likme būtu tikpat augsta kā tirgus procentu likme vai privātā kapitāla atdeves likme, nākamo paaudžu intereses tiktu nenovērtētas.
Sociālās diskonta likmes nozīme
Tāpēc sociālā diskonta likme ir kas vairāk nekā tikai ekonomisks aprēķins, tai jākalpo kā instrumentam, lai nākamajām paaudzēm nodrošinātu sabiedrisko labumu. Tas nozīmē, ka sociālās diskonta likmes noteikšanai ir nepieciešama sociālā vienprātība par to, kā līdzsvarot esošās un nākamās paaudzes. Sociālo diskonta likmi vēlams noteikt no sabiedrības interešu viedokļa, ņemot vērā nākamās paaudzes, kas ir būtiski ilgtspējīgai attīstībai un taisnīgai resursu sadalei.