Šajā emuāra ierakstā tiek pētīts mehānisms, kas saista Rietumu moderno tiesību veidošanos ar kapitālisma attīstību, īpaši izpētot juridiskās paredzamības nozīmi ekonomiskajā darbībā.
Pēc Vācijas vienotā civilkodeksa pieņemšanas Vēbers to novērtēja kā Rietumu moderno tiesību augstāko formu, koncentrējot uzmanību uz Rietumu moderno tiesību un kapitālisma līdzības noskaidrošanu. Viņš uzskatīja kapitālistu intereses par virzītājspēku, kas virza Rietumu modernās tiesības uz priekšu. Mūsdienu kapitālistiskie uzņēmumi darbojas, balstoties uz aprēķināmības principu, pieprasot juridisku un administratīvu sistēmu, kas ļauj racionāli paredzēt uzņēmējdarbības aktivitātes, izmantojot noteiktas un vispārīgas normas, līdzīgi kā mašīnas darbība. Turklāt politiskajā frontē monarhu administratīvi tehniskās intereses un birokrātiskās administrācijas utilitārais racionālisms, ko absolūtistiskā valsts radīja, lai tiktu galā ar saviem paplašinātajiem administratīvajiem uzdevumiem, arī veicināja Rietumu moderno tiesību rašanos. Vēbers īpaši uzsvēra birokrātijas lomu, uzsverot, ka birokrātija savas iekšējās nepieciešamības ietvaros rada racionālus administratīvos līdzekļus, un līdz ar to ir nepieciešami jauni likumi.
Papildus politiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem Vēbers atzina, ka profesionālas juristu klases izaugsmei ir izšķiroša loma Rietumu moderno tiesību attīstībā. Šīs juristu klases apmācība notika, izmantojot teorētisko juridisko izglītību universitātēs Eiropas kontinentā un empīrisko juridisko apmācību, ko sniedza praktiķi Anglijā. Starp tām moderno Eiropas tiesību attīstību īpaši paātrināja modernā juridiskā izglītība, kas attīstījās Eiropas kontinentā un kuras pamatā bija romiešu tiesību tradīcijas. Modernajā juridiskajā izglītībā izmantotie juridiskie jēdzieni tika veidoti, pamatojoties uz stingru, formālu kodificētu vispārējo noteikumu interpretāciju. Juridiskā teorija pakāpeniski atdalījās no reliģisko un ētisko ieinteresēto personu prasībām, attīstoties neatkarīgā loģiskā sistēmā. Šai juristu klasei, ko pārvaldīja šāda juridiskā teorija, augot, tika nodrošināta arī juridiskās spriešanas paredzamība.
Vēbers sniedza arī detalizētu skaidrojumu par to, kā Rietumu mūsdienu tiesības veicina kapitālistisko ekonomisko aktivitāti. Pirmkārt, mūsdienu tiesības skaidri nosaka līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, nodrošinot tiesību uzticamu īstenošanu. Līdz ar to līgumslēdzējas puses iegūst ievērojami paplašinātas brīvas rīcības iespējas, pamatojoties uz juridisko noteiktību. Otrkārt, kapitālisma attīstību veicināja jaunu juridisko instrumentu nodrošināšana, kas palielināja ekonomisko rezultātu paredzamību. Piemēram, korporācijas juridiskā jēdziena ieviešana ievērojami paplašināja individuālās ekonomiskās darbības jomu, skaidri definējot personiskās atbildības robežas.
Tā sauktā angļu problēma, šķiet, ir gadījums, kas ir pretrunā ar Vēbera skaidrojumu. Tas ir tāpēc, ka Anglijas vispārējām tiesībām nepiemīt Vēbera aprakstītās Rietumu moderno tiesību iezīmes. Vispārējās tiesības bija nerakstīta tiesību sistēma, kas izmantoja empīriskas definīcijas, kuru pamatā bija konkrēti precedenti, un kurām trūka loģiskas vai abstraktas struktūras. Tomēr Rietumu kapitālisms visstraujāk aizsākās un attīstījās Lielbritānijā. Attiecībā uz šo jautājumu Vēbers paskaidroja, ka Lielbritānijas juridiskā profesija kalpoja savu klientu, kapitālistu, interesēm un ka jo īpaši tiesneši ir stingri saistīti ar precedentiem, nodrošinot zināmu tiesu lēmumu paredzamību.
Īsāk sakot, ir neapstrīdams fakts, ka Lielbritānijas vispārējām tiesībām trūka sistemātiskas zinātniskas precizitātes, un tikpat nenoliedzami ir tas, ka Vācija Vēbera laikā bija ekonomiski atpalikusi sabiedrība salīdzinājumā ar Lielbritāniju. Tādēļ Vēbera diskusija par Lielbritānijas gadījumu nozīmē, ka kapitālistiskajai attīstībai nepieciešamais juridiskās paredzamības līmenis nav obligāti sasniedzams tikai ar tiesību sistematizāciju; to var pietiekami nodrošināt arī ar citiem līdzekļiem.
